- Nebūs ne miņas no pelēm: vienkāršs triks ar etiķi ļaus aizmirst par slazdiem šķūnī un pagrabā
- Jupitera retrogrāds no 2026. gada 1. janvāra līdz 11. martam: kā tas ietekmēs zodiaka zīmes
- Atbrīvoties no pelējuma vannas istabā ir iespējams - eksperts detalizēti izskaidro efektīvas metodes
- Talismani 2026. gadam pēc zodiaka zīmes: mazi palīgi, lai palielinātu ticību sev
- Valsts ieņēmumu dienests nāk klajā ar ilgi gaidītu paziņojumu: jaunas izmaiņas stājas spēkā jau šodien
Tava ideālā ēdienkarte. Mīti un patiesība par vakariņām

Aizmigt ar tukšu vēderu nav viegli un diez vai vispār izdosies. Īpaši, ja pirms tam vakariņas bija ierasta lieta. Nesaņēmis gaidīto kaloriju devu, organisms visu nakti “nervozēs”, tāpēc miegs būs nemierīgs un murgains, bet sapņos rādīsies kūpināta vista vai cepts sivēns. Vakariņu maltītes kaloriju daudzums – 25-30%.
Kad ēst?
Dietologi uzskata, ka pārtraukumam starp brokastīm un vakariņām jābūt ne mazāk kā 10 stundām. Tāpēc vakariņu laiks ir tieši atkarīgs no tā, cikos cilvēks no rīta piecēlies. Ja brokastis tiek ēstas pulksten 8 no rīta, jāvakariņo ir ne vēlāk kā pulksten 18, bet ja cilvēks radis celties ap pulksten 10, arī vakara maltīti var pa 2 stundām “pabīdīt” uz priekšu.
Galvenais ēdiens
Dārzeņi. Ar tiem obligāti jāpapildina zivs vai gaļas gabaliņš. Tikai tad ēdiens tiks kārtīgi sagremots un uzsūkts, turklāt nesagādājot problēmas augumam. Dārzeņi ir sava veida “priekšpulks”, kas sagatavo kuņģi smagāku produktu gremošanai. Turklāt dārzeņu salātu porcijai ir jābūt trīs reizes lielākai par gaļas vai zivs porciju.
Par ļoti piemērotu vakariņām tiek uzskatīta tītara gaļa: to kuņģis ne tikai viegli sagremo, bet tā satur arī triptofānu – vielu, kas palīdz organismam tikt galā ar stresa izraisītajām sekām un paātrina iemigšanu.
No kā vēlams atteikties?
No trekniem ēdieniem. Kā liecina amerikāņu zinātnieku veiktie pētījumi, cilvēki, kas uz nakti ēd daudz treknas barības, biežāk cieš no miega traucējumiem. Bieža treknu produktu lietošana pirms gulētiešanas iemaina organisma iekšējo fizioloģisko pulksteni, kas regulē kā miega un nomoda procesus, tā arī izsalkuma sajūtu.
Starp citu
Sociologi ir zinātkāra publika, tāpēc cita starpā veikuši arī interesantu pētījumu, lai noskaidrotu dažādu tautu ēšanas tikumus. Izrādījās, ka visvairāk laika maltītēm velta franči. Brokastīm, pusdienām un vakariņām viņi kopumā patērē aptuveni 2 stundas diennaktī.
Pavisam nedaudz no frančiem atpaliek jaunzēlandieši un japāņi.. Toties visātrāk ēd briti – vidēji šai procedūrai viņi atvēl ne vairāk kā 30 minūtes diennaktī. Nedaudz vairāk laika brokastīm, pusdienām un vakariņām ziedo meksikāņi – vidēji ar visām trim ēdienreizēm viņi tiek galā aptuveni stundas laikā.





